Martā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pārsniedza patērēto – kopumā saražotas 765 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 7% vairāk nekā februārī. Savukārt patēriņš samazinājās par 8% līdz 666 GWh. Tādējādi Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 115% apmērā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2025. gada februāra, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Pavasara pali un sniega kušana noteica strauju hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoma kāpumu – martā hidroelektrostacijās tika saražotas 494 GWh elektroenerģijas, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā februārī. Pagarinoties diennakts gaišajam laikam un pieaugot uzstādīto saules elektrostaciju skaitam, būtiski kāpa arī ģenerācija saules elektrostacijās –  vairāk nekā piecas reizes pret februāri, sasniedzot 154 GWh, kas ir jauns saules elektrostaciju saražotā apjoma rekords. Tikmēr ražošana dabasgāzes stacijās saruka par 87% līdz 65 GWh. Līdz ar to atjaunīgo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā apjomā sasniedza 90,9%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2025. gada jūnija.

Kopējā Baltijas valstu ģenerācija martā samazinājās par 3% pret februāri – lai arī Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 7%, Igaunijā ražošana samazinājās par 17%, bet Lietuvā – par 3%. Savukārt Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 18%, Latvijā patērētajam apjomam samazinoties par 8%, Igaunijā – par 19%, bet Lietuvā – par 24%.

Jau ziņots, ka 2026. gada martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 74,95 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 52% mazāk nekā februārī un attiecībā pret 2025. gada martu cena ir par 19% zemāka. Tā ir arī zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena kopš pagājušā gada jūlija.

Lai gan marta pirmajās dienās elektroenerģijas cenu līmenis Baltijā vēl saglabājās salīdzinoši augsts, jau mēneša otrajā dekādē vidējā diennakts cena būtiski samazinājās, kas noteica arī ievērojamu mēneša vidējās cenas kritumu. Cenu lejupslīdi galvenokārt veicināja straujš hidroelektrostaciju izstrādes pieaugums, ko nodrošināja pali un sniega kušana, savukārt papildus ietekmi uz cenu dinamiku diennakts griezumā pastiprināja arī augošā saules elektrostaciju ražošana, dienas vidū veidojot izteikti zemu cenu periodus un izteiktākus rīta un vakara cenu pīķus. Papildus atsevišķās dienās cenas uz leju virzīja arī vējains laiks. Šo apstākļu kombinācija 25. martā Latvijā spēja nodrošināt viszemāko vidējo diennakts elektroenerģijas cenu starp visiem Eiropas tirdzniecības apgabaliem – 8,98 EUR/MWh.

Martā Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena saruka par 53,09% pret februāri, sasniedzot 72,80 EUR/MWh, kas bija arī par 20,42% mazāk nekā iepriekšējā gada martā. Visstraujāk elektroenerģijas cena samazinājās Igaunijā – par 60,32% līdz 61,36 EUR/MWh, Latvijā cena samazinājās par 51,77% līdz 74,95 EUR/MWh, bet Lietuvā par 47,21% līdz 82,07 EUR/MWh.

Vienlaikus divos no trim Baltijas starpsavienotajiem tirdzniecības apgabaliem vidējās elektroenerģijas cenas martā bija augstākas nekā vidēji Baltijā - Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā cena bija 78,48 EUR/MWh, bet Polijā 104,55 EUR/MWh. Tikmēr Somijā elektroenerģijas cena martā bija 27,81 EUR/MWh.

Samazinoties elektroenerģijas cenām, pieauga 15 minūšu tirdzniecības intervālu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām. Martā negatīvas cenas tika novērotas visos Eiropas tirdzniecības apgabalos, izņemot Igauniju. Latvijā un Lietuvā katrā no valstīm tika reģistrēti 18 šādi tirdzniecības intervāli.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm martā turpināja šī gada lejupvērsto tendenci un samazinājās par 24,7% pret februāri. To noteica importa samazinājums par 63,5% no Polijas un par 66,9% no Zviedrijas, kamēr imports no Somijas pieauga par 16,5%.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.