Elektroenerģijas ražošanas potenciāls Baltijas jūrā ir aptuveni 93 gigavati, kamēr šobrīd uzstādītā vēja parku jauda ir pieci gigavati. Lai Baltijas jūras valstis būtu vēl labāk savienotas, kopīgi palielinātu ražošanas jaudas un reģiona konkurētspēju, ir nepieciešams radīt regulatīvos un ekonomiskos priekšnosacījumus, teikts ekspertu ziņojumā par pārrobežu sadarbības paplašināšanu atkrastes vēja enerģijas un ar to saistītās elektroenerģijas pārvades infrastruktūras jomā. To kopīgi izstrādājuši Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO), norāda AS "Augstsprieguma tīkls".

Astoņu pārvades sistēmas operatoru kopīgi izstrādās stratēģiskās vadlīnijas tika prezentētas vakar Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) ministru sanāksmē Varšavā pēc Polijas enerģētikas ministres Paulīnas Hennigas-Kloskas un ES enerģētikas un ēku komisāra Dana Jorgensena uzaicinājuma.

Ņemot vērā strauji pieaugošo atkrastes vēja projektu skaitu, Baltijas jūras reģions var kļūt par pievilcīgāku vietu rūpnieciskām investīcijām ražošanas vietās un nodrošināt ievērojamu nodarbinātības pieaugumu visā vērtību ķēdē. Dokumentā ir uzsvērts arī jūras infrastruktūras drošības un aizsardzības jautājumu nozīmīgums.

Publicētajā dokumentā PSO analizē potenciālos elektroenerģijas savienojums starp Eiropas savienības dalībvalstīm un ilustrē tās Baltijas jūras pārvades tīkla kartē. Tas ietver gan divpusējās pārrobežu līnijas, gan hibrīdos starpsavienojumus, kas aptver jūras vēja parkus un savienojumus starp divām vai vairākām valstīm, kā arī pārrobežu radiālos savienojumus, kad vēja parks vienas valsts teritoriālajos ūdeņos tiek pieslēgts citas valsts pārvades tīklam. Tiek arī analizēts, vai plānotie vēja parki varētu veidot tā saukto jūras vēja ķīļa efektu, kad vienas turbīnas traucē vēja plūsmu uz citām turbīnām, kuras atrodas to "aizvējā", mazinot to efektivitāti.

Ziņojumā identificēti finansēšanas izaicinājumi pieaugošo izmaksu kontekstā un piedāvāti risinājumi piegādes ķēžu kapacitātes ierobežojumu pārvarēšanai, tostarp izmantojot standartizāciju un koordinētu plānošanu. Ņemot vērā šos izaicinājumus, PSO ierosina virkni pasākumu, tostarp ciešāku reģionālo plānošanu, privāto investoru piesaisti un mērķtiecīgu ES finansējumu nozīmīgiem projektiem.

Ziņojums balstās Viļņas deklarācijā, ko Baltijas jūras reģiona valstis parakstīja pagājušā gada 10. aprīlī, piešķirot PSO skaidru mandātu reģionālās sadarbības stiprināšanai. Tobrīd Baltijas jūras valstis izvirzīja mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 26,7 gigavatu jūras jaudu un līdz 2040. gadam – gandrīz 45 gigavatu jaudu.

Astoņi PSO – "50Hertz" (Vācija), AS "Augstsprieguma tīkls" (Latvija), "Elering" (Igaunija), "Energinet" (Dānija), "Fingrid" (Somija), "Litgrid" (Lietuva), "PSE" (Polija) un "Svenska Kraftnät" (Zviedrija) apvienojušies inciatīvā “Baltic Offshore Grid Initiative” (BOGI). Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu ceļvedi atkrastes vēja enerģijas attīstībai Baltijas jūrā un tās efektīvai integrācijai attiecīgajos tirgos. Ekspertu ziņojums tapis šīs iniciatīvas ietvaros.

Ar PSO publicēto dokumentu iespējams iepazīties AST mājas lapā šeit.