Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes galveno projektu realizācijai saņems maksimālo iespējamo līdzfinansējumu 75% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF). CEF koordinācijas komiteja nolēmusi piešķirt 720 miljonus EUR, kas ir 75% līdzfinansējums, steidzamiem elektrotīklu sinhronizācijas projektiem, t.i. sinhrono kompensatoru uzstādīšanai Baltijā, Polijas elektrotīklu modernizācijai, kā arī jūras kabeļa "Harmony Link" no Lietuvas uz Poliju būvniecībai.

"Eiropas Komisijas lēmums piešķirt vairāk nekā 700 miljonus eiro Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas Savienības elektrotīkliem ļaus sekmīgi turpināt reģionam nozīmīgo projektu. Lielisks piemērs, kā, kopīgi strādājot un sadarbojoties, spējam sasniegt mērķus, veidojot stiprākas, drošākas mūsu valstis un Eiropu kopumā,” pēc EK lēmuma pieņemšanas uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, norādot uz sinhronizācijas projekta nozīmīgumu Latvijas un visa reģiona drošībai, kā arī energoresursu neatkarībai no Krievijas.

"Kopā ar Baltijas un Polijas kolēģiem ir sasniegts maksimālais rezultāts. Esam novērtēti Eiropā, mūsu pieteikumi ir sagatavoti augstā kvalitātē un šis projekts ir svarīgas ne tikai reģionālā Baltijas mērogā, bet arī visai ES kopumā. Turklāt, ieguldot Eiropas līdzekļus tīkla sakārtošanā, AST izvairīsies no investīcijām, kas nākotnē būtu jāveic no pašu līdzekļiem un varētu atsaukties uz pārvades tarifiem", gandarījumu par EK lēmumu pauž AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

CEF līdzfinansējuma saņemšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Baltijas valstis izpildītu apņemšanos jau 2025. gadā atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem un uzsāktu sinhronu darbu ar Eiropas tīkliem caur Poliju. Kopumā četri pārvaldes sistēmas operatori – Polijas "PSE", Lietuvas "Litgrid", Igaunijas "Elering" un Latvijas AST saņēma aptuveni trīs ceturtdaļas šā gada kopējā CEF budžeta enerģētikas projektiem, kas ir 998,3 miljoni eiro. Tādējādi kopā ar sinhronizācijas projekta pirmās fāzes CEF līdzfinansējumu 324 miljonu eiro apmērā Eiropas atbalsts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ir jau pārsniedzis vienu miljardu EUR, kas ir rekordliels atbalsts vienam projektam arī Eiropas mērogā.

Kopumā sinhronizācijas projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem EUR, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 521 miljonu EUR, Lietuvā – 462 miljonus, Latvijā – 100, bet Igaunijā – 111 miljonus EUR. Pieteikumu pārējo sinhronizācijas projekta otrā posma aktivitāšu atbalstam CEF plānots iesniegt nākamgad.