Pētījums: ceturtais Igaunijas – Latvijas starpsavienojums stiprinās Baltijas elektroenerģijas sistēmas drošumu un stabilitāti
Igaunijas – Latvijas ceturtā starpsavienojuma izbūve būtiski palielinās reģiona elektroenerģijas sistēmu drošumu un stabilitāti, kā arī veicinās lielāka atjaunīgās enerģijas apjoma integrāciju elektrotīklā, liecina Itālijas enerģētikas konsultanta “CESI S.p.A.” veiktais pētījums. Starpsavienojumu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Elering" plāno attīstīt kā atkrastes projektu Baltijas jūrā starp Sāremā salu Igaunijā un Kurzemes piekrasti Latvijā.
“Pieaugot atjaunīgās enerģijas īpatsvaram, jaudīgi starpsavienojumi kļūst arvien nozīmīgāki elektroenerģijas sistēmas drošumam un stabilitātei. Baltijas valstu energosistēmas jau šobrīd ir labi savienotas, taču tuvākajos gados pieprasījums pēc pārvades jaudām turpinās pieaugt. Ceturtais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums stiprinās reģiona elektroapgādes drošumu, veicinās efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību un ļaus elektrotīklos integrēt lielāku atjaunīgās enerģijas apjomu, kā arī radīs jaunas iespējas rūpniecības attīstībai, izmantojot "zaļu" elektroenerģiju, tādējādi palīdzot Latvijai un Igaunijai arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus,” norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Konsultanti starpsavienojumu piedāvā realizēt 275 kilovoltu maiņstrāvas divķēžu līnijas izpildījumā, ko nosaka salīdzinoši īsais jūras trases garums – ap 100 kilometriem. Starpsavienojuma jauda ir plānota ap 700 MW.
Pētījuma ietvaros tika veikta starpsavienojuma provizoriskās trases variantu izpēte jūrā un līdz tuvākai apakšstacijai sauszemē katrā valstī, balstoties uz publiski pieejamu informāciju. Izpētē tika veikta tīkla drošuma un stabilitātes analīze un starpsavienojuma ietekme uz abu valstu elektropārvades sistēmām, ievērojot abu valstu sistēmu attīstības tendences un augošo atjaunīgo resursu apjomu. Pētījumā analizēta un piedāvāta videi draudzīgākā starpsavienojuma jūras daļas trase, ievērojot vides aizsardzības zonas un jūras telpiskā plānojuma īpatnības. Pētījuma rezultātu kopsavilkums pieejams šeit: https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/Executive_summary_4EELV.pdf.
Jau šobrīd AST un "Elering" ir uzsākuši minēta projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) aktivitātes katrā valstī, kuru ietvaros tuvākajā laikā plānots uzsākt ietekmes uz vidi izpēti jūrā un sauszemē, lai izvēlētos videi un sabiedrībai draudzīgāku starpsavienojuma trasi. Projekta realizāciju plānots uzsākt pēc 2030. gada, kad būs pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, un provizoriskais starpsavienojuma īstenošanas laiks ir 2035. gads.
Konsultanti norāda, ka projekts ir tehniski realizējams un sniegs būtisku ieguldījumu Baltijas energosistēmas attīstībā, tomēr tā sekmīga īstenošana ir tieši atkarīga no pārvades tīkla tālākas pastiprināšanas, sprieguma regulēšanas risinājumiem un savlaicīgas infrastruktūras sagatavošanas pieaugošajai atjaunīgo energoresursu integrācijai.
Vienlaikus ar darbu pie potenciālā starpsavienojuma izpētēm, katrs pārvades sistēmas operators aktīvi strādā pie iekšējā elektrotīkla pastiprinājuma projektu attīstības, kas ir priekšnoteikums drošai un stabilai starpsavienojuma darbībai. Latvijā AST patlaban noslēdz IVN 330kV līnijai Ventspils-Brocēni-Varduva atbilstoši Enerģētikas un vides aģentūras (no 01.10.2025 ir pievienota Valsts Vides dienestam) izsniegtai IVN programmai. Savukārt Igaunijā "Elering" veic teritoriālās plānošanas aktivitātes, tai skaitā IVN jaunai plānotai 330kV elektropārvades līnijai Sāremā salā līdz esošajam 330kV elektropārvades tīklam Igaunijā.
Operatori plāno projekta būvniecību īstenot ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), nodrošinot finansējumu projekta izpētēm un starpsavienojuma būvniecībai. Abu valstu PSO ir veikuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai projektu iekļautu nacionālajos un ES attīstības dokumentos. Pēc ES līdzfinansējuma apstiprināšanas operatori lems par tālāko projekta īstenošanu.
AST un "Elering" 2023. gada oktobrī parakstīja saprašanās memorandu par kopīga darba uzsākšanu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides.
