Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu un par pārvades tīkla modernizāciju un attīstību. Nozīmīgākos realizētos un realizācijā esošos attīstības projektus iespējams aplūkot kartē.
Svarīgākie attīstības projekti un to izmaksas
Projekts | Realizēšanas gads | Kopējās izmaksas | ES līdzfinansējums | Pārslodzes maksas ieņēmumi | Tehniskie parametri |
|---|---|---|---|---|---|
| Kurzemes loks (Ventspils – Tume – Imanta) | 2019 | 127 MEUR | 55 MEUR | 11 MEUR | Garums – 206,48 km |
| Līnija Rīgas TEC-2 – Rīgas HES | 2020 | 15 MEUR | 7 MEUR | 7 MEUR | Garums – 12,89 km |
| Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums | 2021 | 79 MEUR | 51 MEUR | 38 MEUR | Garums Latvijā – 176,22 km |
| Līnija Valmiera – Tartu | 2023 | 15 MEUR | 11 MEUR | 4 MEUR | Garums Latvijā – 48,42 km |
| Līnija Valmiera – Tsirgulina | 2024 | 14 MEUR | 10,5 MEUR | 3,5 MEUR | Garums Latvijā – 48,47 km |
| Sinhronie komensatori | 2025 | 114 MEUR | 85 MEUR |
| Trīs sinhronie kompensatori, katras stacijas reaktīvā jauda – 100 MVA |
| Elektroenenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) | 2025 | 77 MEUR | ~80% |
| Jauda – 80 MW Ietilpība – 160 MWh |
| Līnija Ventspils – Brocēni - Varduva | 2032 | ~100 MEUR | Plānots 50 % |
| Garums Latvijas teritorijā tiks precizēts ietekmes uz vidi novērtējumā |
| Igaunijas – Latvijas 4. starpsavienojums | 2035+ | ~405 MEUR | Plānots 50 % |
| Garums Latvijas teritorijā tiks precizēts ietekmes uz vidi novērtējumā |
Lai nodrošinātu drošu Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbību, efektīvu elektroenerģijas tirgus funkcionēšanu, un, lai novērstu iekārtu novecošanu, AST rekonstruē un modernizē augstsprieguma apakšstacijas un elektroenerģijas sadales punktus. Ievērojot Latvijas un kaimiņvalstu elektroenerģijas sistēmu attīstības tendences, AST izvērtē un lemj par Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas starpsavienojumu attīstības, kā arī par iekšēja tīkla pastiprināšanas un modernizēšanas nepieciešamību.
Elektroenerģijas pārvades tīkls tiek attīstīts atbilstoši Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam un Eiropas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plānam. Eiropas desmit gadu attīstības plānā tiek iekļauti tie Latvijas attīstības projekti, kas ir stratēģiski svarīgi ne tikai nacionāli, bet arī Baltijas jūras reģionā kopumā, un iekļaušana Eiropas desmitgades attīstības plānā ir viens no priekšnosacījumiem, lai projekti pēc tam varētu pretendēt uz Eiropas līdzfinansējumu.
Minēto attīstības projektu finansēšana ir iespējama no dažādiem avotiem:
- Viens no pamata finansēšanas avotiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais elektroenerģijas pārvades tarifs, kurā noteikta daļa ir paredzēta attīstības projektiem;
- Stratēģiski un starptautiski nozīmīgajiem elektropārvades tīkla attīstības projektiem ir iespējams piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu no Savienošanas instrumentu līdzekļiem (angl. CEF – Connection Europe Facility);
- Attīstības projekti, kas palielina starpvalstu pārvades jaudu un likvidē elektropārvades tīkla šaurās vietas var tikt finansēti no pārvades sistēmas operatora sastrēgumu vadības ieņēmumiem, kas rodas no elektroenerģijas cenu starpības dažādos tirdzniecības apgabalos, nepietiekamās starpvalstu pārvades jaudas dēļ.