Igaunijas – Latvijas 4. starpsavienojums ietver augstsprieguma zemūdens kabeļa savienojuma izbūvi starp Sāmsalu (Igaunija) un Kurzemi (Latvija), kā arī kabeļu izbūvi sauszemes posmos no krasta līdz esošajiem Latvijas un Igaunijas elektropārvades tīkliem. Plānots, ka savienojuma jauda būs 700 MW. Projekts tiks īstenots, izmantojot augstsprieguma maiņstrāvas (HVAC) tehnoloģiju.
Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzsācis darbu pie Kurzemei un visai Latvijai…
Pārvades jaudu palielināšanai starp Igauniju un Latviju un atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai Latvijā,…
Projektu īsteno AS "Augstsprieguma tīkls" kopā ar Igaunijas pārvades sistēmas operatoru AS "Elering". Šobrīd projekts ir pašā sākotnējā attīstības stadijā, kam tiek veiktas nepieciešamas izpētes un analīzes turpmāko lēmumu pieņemšanai. 2025. gadā tika uzsākta projekta tehniskā un ekonomiskā priekšizpēte. Tehniskā izpēte ir pabeigta, un ekonomiskā izpēte tiks pabeigta 2026. gadā, kam sekos ietekmes uz vidi novērtējuma izpēte.
Projektam ir starpvalstu nozīme Latvijas, Igaunijas un Eiropas līmenī. Tas ir iekļauts stratēģiski svarīgajos Latvijas un Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla attīstības dokumentos, piemēram, Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā, Latvijas pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā, Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā (TYNDP), kā arī Eiropas nozīmes kopējo / savstarpējo interešu projektu (angl. PCI/PMI – Project of Common Interest / Project of Mutual Interest) sarakstā. Tas nākotnē ļaus iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Projekta drošam un stabilam darbam ir nepieciešams pastiprināt arī abu valstu iekšējo 330 kV elektropārvades tīklu. Latvijas teritorijā starpsavienojuma pastiprināšanai tiek īstenots 330 kV pārvades līnijas Ventspils-Brocēni-Varduva projekts un Igaunijā tiek attīstīta 330 kV pārvades līnija Sāmsalā, lai savienotu projektu ar Igaunijas 330 kV pārvades tīklu.
Igaunijas – Latvijas 4. starpsavienojums būtiski palielinās pārvades tīkla caurlaides spēju starp abām valstīm. Tas ļaus palielināt Latvijas, Igaunijas un visas Baltijas elektroapgādes drošumu un stabilitāti, kas ir būtiski Baltijas valstu darbībai sinhroni ar kontinentālo Eiropu, nodrošināt lielāku elektroenerģijas plūsmu caur Baltijas valstīm un samazināt elektroenerģijas cenu atšķirības starp Igaunijas un Latvijas cenu zonām.
Jaunais starpsavienojums uzlabos elektroapgādes drošumu visā reģionā, veicinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā, kā arī palielinās iespēju pieslēgt pie elektropārvades tīkla plānotos atkrastes vēja parkus un sagatavos infrastruktūru ilgtermiņā plānotajiemm atkrastes attīstības projektiem nākotnē.
Jaunais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju turpmāk pastiprinās Latvijas un visas Baltijas elektroenerģijas pārvades tīklu un ļaus pieslēgt lielāku AER apjomu, nākotnē samazinot elektroenerģijas cenu Latvijā. Plānotais projekts paredz elektropārvades līnijas izbūvi kabeļa izpildījumā jūrā starp Latvijas Kurzemes daļu un Igaunijas Sāmsalu, izbūvējot arī nelielu kabeļa daļu sauszemē no jūras krastiem līdz Latvijas un Igaunijas elektropārvades tīkliem. Elektropārvades starpsavienojuma tehniskais risinājums un izpildījums tiks precizēts līnijas tehniskā projekta sagatavošanas posmā.
2026. gada jūnijā tika pabeigts tehniskais pētījums, ko pēc AST un Elering pasūtījuma veica Itālijas enerģētikas konsultantu uzņēmuma CESI S.p.A. Pētījumā tika iekļauta tīkla drošības un stabilitātes modelēšana, kā arī analīze par starpsavienojuma ietekmi uz pārvades sistēmām, ņemot vērā abu valstu sistēmu attīstības tendences un pieaugošo atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru. Tajā tika apstiprināts, ka ceturtā Igaunijas un Latvijas starpsavienojuma būvniecība ievērojami palielinās Baltijas jūras reģiona elektroapgādes drošumu un stabilitāti, kā arī veicinās lielāku atjaunīgās elektroenerģijas apjomu integrāciju pārvades tīklā.
Konsultanti starpsavienojumu piedāvā realizēt 275 kilovoltu maiņstrāvas divķēžu līnijas izpildījumā, ko nosaka salīdzinoši īsais jūras trases garums – ap 100 kilometriem. Starpsavienojuma jauda ir plānota ap 700 MW.
Projektam ir sākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra saskaņā ar Latvijas likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". IVN ietvaros tiks izpētīta un izvērtēta paredzētās darbības vispusīga ietekme uz dabas teritorijām, aizsargājamām putnu, dzīvnieku un augu sugām un citām dabas vērtībām. Tiks izvērtēta projekta ietekme uz iedzīvotājiem, to īpašumiem un pētīti projekta ieguvumi un iespējamie trūkumi. IVN tiks realizēts atbilstoši visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ievērojot visu potenciāli skarto un iesaistīto institūciju intereses.
Gan sauszemē, gan jūras posmā kabeļu trase tiks plānota, lai neradītu kaitējumu videi, dabas vērtībām un iespējai veikt citas saimnieciskās darbības.
Projekta IVN tika uzsākts 2026. gada 23. februārī, kad AST iesniedza Valsts Vides dienestam (VVD) iesniegumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam. Valsts Vides dienests veica sākotnējo izvērtējumu (Nr. AP26SI0066) un 2026. gada 23. martā pieņēma lēmumu piemērot IVN procedūru paredzētajai darbībai. 2026. gada 25. martā VVD izdeva Lēmumu (Nr.11.17/AP/2922/2026) par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu "Igaunijas – Latvijas ceturtajām elektriskajām starpsavienojumam". Tā kā paredzētā darbība var ietekmēt pārrobežu dabu, atbilstoši likumdošanai informācija tika nosūtīta arī Igaunijas atbildīgajai institūcijai.
Sākotnējā sabiedriskā apspriešana par plānoto Igaunijas-Latvijas starpsavienojumu notika no 2026. gada 22. maija līdz 30. jūnijam. Lai informētu sabiedrību par plānoto projekta attīstību, ietekmētajās pašvaldībās tika organizētas divas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes – Ventspils novadā 2. jūnijā Ziru tautas namā un Ventspils valstspilsētā 3. jūnijā Pārventas bibliotēkā. Ar sabiedriskajās apspriešanās demonstrēto prezentāciju iespējams iepazīties šeit.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem, AST 2026. gada 6. jūlijā nosūtīja Valsts vides dienestam sabiedriskās apspriešanas materiālus un iesniedza pieprasījumu izsniegt plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. 2026. gada 21. jūlijā VVD izdeva programmu ietekmes uz aizsargājamām dabas teritorijām novērtējumam un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumam Igaunijas-Latvijas ceturtā elektriskā starpsavienojuma izbūvei Baltijas jūras Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Ventspilī un Ventspils novadā.
Iepirkums IVN pētījuma veikšanai un IVN konsultanta izvēlei tiks veikts 2026. gada beigās.
Projekta izmaksas tiks noteiktas nākamajos projekta izpētes posmos. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (angliski CEF – Connecting Europe Facility), līdzīgi kā ir bijis citos AST tīkla infrastruktūras attīstības projektos. Tas tiks izmantots projekta izpētēm, projektēšanai un būvniecībai.
Abu valstu pārvades sistēmu operatori ir veikuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai projektu iekļautu nacionālajos un Eiropas Savienības attīstības dokumentos, kas ir priekšnosacījums līdzfinansējuma saņemšanai.
Projektu plānots realizēt līdz 2035. gadam.
2025. gada oktobris: uzsākta tehniski ekonomiskā analīze starpsavienojuma izveides variantiem
2026 gada 23. februāris: AST Iesniegums par paredzēto darbību Vides pārraudzības valsts birojam;
2026. gada 23. marts: VPVB lēmums par IVN procedūras piemērošanu;
2026. gada jūnijs: sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes.